Lai arī sikvela iznākšana spēlei DiRT varētu likties esam riskants gājiens pēc Kolina Makreja traģiskās nāves, Makreja nāve nebija viss, kas lika faniem šausmās drebēt gaidot šo spēli. Izstrādātāji daudz un dikti stāstīja par jauniem režīmiem, kas ir gaidāmi jaunajā Collin McRae spēlē, piemēram, t.s. gate crashers režīmu, kurā pēc iespējas ātrāk jāizbrauc cauri ‘šķēršļiem’, vai arī Last Man Standing, kurā katru apli tiek izsvītrots pēdējās vietas īpašnieks. Kaut arī jebkuras inovācijas spēlēs, protams, ir apsveicamas, ne reizi vien ir redzēti fiasko spēlēs, kurās jauni spēles režīmi… ir vienkārši lieki.

Bezceļi atšķiras, un Codemasters to zina pat bez paša Makreja. Tāpēc atšķiras arī braukšana pa bezceļiem, un braukt pa Malaizijas dubļiem būs daudz savādāk, nekā slaktēt kamieļus Arābijas tuksnešos. Gameplay plusu šajā spēlē ir ļoti daudz, sākot ar rewind funkciju (kura gan spēlētājam liek justies kā blēdim, ja tā netiek bieži izmantota), ar kuru var apskatīt savu braucienu, tādējādi uzlabojot savu laiku.

DiRT2 piedāvā visnotaļ parastu pieredzes krāšanas sistēmu – braucot rallijos, spēlētājs iegūst naudu… un pieredzes punktus, kuri atklāj jaunas kartes, un… ļauj uzlabot mašīnu. Starp citu, mašīnas uzlabošana ir vajadzīga, jo nav tā, ka spēlētājs var nodoties burbuļu pūšanai, līdz sakrāj naudu superkāram – mašīnas parametri stipri iespaido ralliju braukšanu; par laimi vai par nelaimi, bojājumi gan vairs nē, jo katrā braucienā tiek iedota jauna mašīna.

Grafika ir augstākās klases. Mašīnas ir daudz, un skaistas. Bojājumi ir viegli redzami un jūtami, bet vienīgais grafikas trūkums ir lameriskie dubļi no cockpit skata, tomēr, tas nav nekas būtisks. Trases ir detalizētas, varbūt prasītos arī laikapstākļu maiņu vai to nodilšanu, bet kopumā, tās ir ļoti augstā līmenī, tāpat kā visas citas lietas, kas DiRT 2 ir saistītas ar grafiku.

Skaņas celiņš DiRT 2 ir jauks… ja jums patīk pankroks un viss, kas ar to saistīts, bet pārsteidzošā kārtā mūzika ir dzirdama tikai tad, kad nav jābrauc, liekot visu uzsvaru uz spēli. Gids ir diezgan tizls un tīnisks, bet, par laimi, tāda nav braukšana, tāpēc varam īpaši neķert kašķi, kad viņš mūs izved cauri apmācībai. Sauntrakā var dzirdēt arī daudz klasisku metāla grupu, un kopumā, kaut arī tā nav nekas iespaidīgs, dziesmas, kas skan, neliek šausmās novīst ausīm.

Šajā offroad spēlē nepietrūkst praktiski nekā. Pie spēles, tiesa, var piesieties. Nekas nav perfekts, piemēram, duras acīs tas, ka ir izvarots klasiskais, līnijveidīgais menu… un tā vietā ielikts… MTV brīnums treilera atveidā; acīs krīt arī atpakaļskata spogulis, kurš ir novietots diezgan neveikli un tā vieta nav īsti izmaināma spēles gaitā. Tomēr, tāpat kā iepriekš apskatītais NFS:S, DiRT 2 ir aizlidojis tik tālu, ka to vairs nevar saukt par ‘tīru’ bezceļnieku, jo kuplā skaitā ir sastopami arī arkādes elementi. Tiesa, atšķirība ir tāda, ka šajā spēlē jaunie režīmi dod tiešām vienreizēju pieredzi, it sevišķi tad, kad notiek sacenšanās ar draugiem.